Dzejoļi

Rupjie, nerātnie
Vēlu prieku, vēlu laimi,
Vēlu blusu kabatā,
Ja tu mani aizmirsīsi,
Lai tev iekož dibenā.
Rupjie, nerātnie
Meitas mani aicināja,
Uz pagrabu vīnu dzert,
Es meitāmi atbildēju,
Man nav tādas sīkas naudas,
Ak tu, puika, nesapraša,
Kas gan tevim naudu prasa,
Dzer glāzīti uz glāzīti,
Cilā manu priekšautiņ.
Ja, tu puika, to zinātu,
Kas zem mana priekšautiņ,
Apakš mana priekšautiņa,
Vāverīte žāvājās.
Ja, tu skuķi, to zinātu,
Kas zem manas bikšu klapes,
Apakš manas bikšu klapes,
Zelta zutis locījās.
Rupjie, nerātnie
Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir dzīve gara.
Rupjie, nerātnie
Salatēvs ar ziemeļbriedi,
Mežā apčurāja priedi,
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem koka vazājās.
Rupjie, nerātnie
Salatēvs pār laukiem brien,
Ziemeļbriedis garām skrien,
Aiz sētmalēm jau bērni lien,
Un dāvankuli vaļā sien,
Tie ziemeļbriedi noķēruši,
Un viņam kuli atņēmuši.
Reklāma ielādējas...
Rupjie, nerātnie
Divas peles karā gāja, nopirdās un bojā gāja:D
Rupjie, nerātnie
Še tev, meitiņ, pieci lati,
Paver kājas labi plati,
Guli rāmi, nekusties,
Lai var labi no...
Rupjie, nerātnie
Es gribu, lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai tava mēlīte samitrina mani
Tā, lai es kūstu - tavs Čupa-čups!
Rupjie, nerātnie
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!
Rupjie, nerātnie
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa *irst.
Ja es tevi ieraudzīšu,
*irsā krustu iespraudīšu. Auč!
Rupjie, nerātnie
Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti.
Reklāma ielādējas...
Rupjie, nerātnie
Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!