Dzejoļi

Pārdomas
Tikai vienu zeltainu smaidu,
Paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu,
Satver un tuvāk sirdij sniedz.

Tikai vienu glāstošu vārdu,
Saki cilvēkam, lietus kad līst,
Sapni un cerības pilno staru,
Sniedzot saki - lai plaukst.
Pārdomas
Tā liela māka dot un neatprasīt,
Tā liela māka cilvēcīgam būt,
Tā liela māka kopā būt ar ļaudīm,
Un tomēr sevī sevi saglabāt.
D.Avotiņa
Pārdomas
Paiet dienas, nedēļas, gadi,
Caur rūpestiem sudrabu matos tie sēj,
Bet mūžs, kas cilvēkiem veltīts un dots,
Katrā sirdī atbalsi rod.
M.Asare
Pārdomas
Pie mūsu jaunības slitas,
Sen citi kumeļi zviedz,
Un arī dzērves ir citas,
Kas, vasarai aizejot, kliedz.
Un citi ūdeņi Gaujā,
Gan strauji, gan lēni plūst,
Un Daugavas stāvajā kraujā,
Citas priedes lūst.
Un citi mēs arī esam,
Tik sapņi - tie paši vēl,
Ko laikam gan veltīgi nesam,
Bet aizmirst - žēl.
D.Avotiņa
Pārdomas
Tava zvaigzne ir tevī pašā
Un nākamības melodija - ziedos.
Pacel rokas pretī Mīlestībai,
Un tu tapsi aplaimots.
Pacel rokas pretī Saulei,
Un tu tapsi visuvarens.
Tava zvaigzne ir cerību zvaigzne,
Melna meža koka galotnēs,
Kas atnesīs gaismas putna
Mūžības dziesmu.
J.Anmanis
Reklāma ielādējas...
Pārdomas
Dzīve ir īsa - nesapņo,
Dzīve ir skaista - baudi to,
Dzīve ir sapnis - pamosties,
Dzīve ir cīņa - nebīsties!
Pārdomas
Tavs vārds laužas ārā no sirds manas,
Vai vēl atceries, ka tur reiz rokas bij tavas.
Tu klausījies manus straujos pukstus,
Un maigā balsī runāji ar mani čukstus.
No manas sirds ārā laužas skumjas,
Tās tālumā gar mums stumjas.
Tu mēģini izprast šo dienu,
Vai atstāsi mani vienu.
Raspopovs
Pārdomas
Aizmirsti nedienas vakarējās,
Ietinies putenī, ietinies vējā,
Neapstājies mūžībā,
Pārvērt sapņus īstenībā.
Pārdomas
Dzīvot - tas ir visu atdot,
Dzīvot - tas ir sevi ziedot.
Saulei, zemei, rudzu vārpai,
Smagiem, pielijušiem ceļiem,
Baltai dienai, melnai naktij,
Otra sāpei līdzi sāpēt,
Otra mūžam līdzi degt.
Pārdomas
Cik maz mums pieder mūsu laiks,
Vēl gribās pasēdēt, bet darbs liek celties,
Mums laika nav, mums laika vietā dzīve,
Un laika ritums nebeidzams.
Pārdomas
Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir,
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
Tālumam tici!
Un neprasi grūtums, lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz,
Tālumam noticēt spēj!
Reklāma ielādējas...
Pārdomas
Ikvienam ir sava un vienota sāpe,
Klusums starp svinīgiem zvaniem kad dimd,
Katrs sevī un kopīgi lūdzot,
Ticēsim, cerēsim, izdzīvosim.